Katra māmiņa vēlās, lai viņas bērns būtu skaists, vesels, gudrs. Mūsdienās atšķirībā no agrākajiem laikiem, nav tik daudz vairs jāpaļaujas uz likteņa labvēlību, un bērna skaistuma, veselības labā daudz var darīt arī vecāki paši. Īpaši, ja runājam par zobu veselību un skaistumu, par ko jāsāk rūpēties jau tad, kad bērns pats nekādi vēl nespēj aptvert zobu kopšanas vajadzību. Tātad, ja bērns cieš no kariesa un ir biežs viesis pie zobārsta, atbildība pilnībā jāuzņemas vecākiem. Zobu veselībā medicīniskas dabas jautājumi allaž ir neatdalāmi cieši saistīti ar estētiskas dabas jautājumiem. Nav skaistākas rotas cilvēka sejai par skaistu baltzobainu smaidu, un nekas tā nekropļo patīkamus vaibstus kā nelīdzeni vai neveseli zobi. Lai zobi nesagādātu problēmas visu atlikušo mūžu, par tiem jāsāk rūpēties jau ar pirmā zobiņa izšķilšanos - Sievietes Pasaulei stāsta stomatoloģe Inese Priedniece.

Jātīra arī viens zobs

Aplami ir iedomāties, ka zobi bērnam jātīra tad, kad mute ar tiem ir pilna. Kopšanu prasa arī pats pirmais zobiņš - tas katru dienu rūpīgi jānotīra ar samitrinātu vatīti. Ir vēl viena aplamība, ko mēdz pieļaut zīdaiņu vecāki iedomājoties, ka kariess nav zīdaiņu problēma. Un kā vēl ir! Tā saucamais pudeļu kariess padarīs melnus un apdrupušus piena zobiņus arī divus un trīs gadus vecam bērnam, ļaujot cerēt vien uz ātru zobu maiņu. Pudeļu kariess ir sekas ilgstošai zīdīšanai no pudelītes, kurā ir sula vai kāds cits cukuru saturošs šķidrums. Vēloties bērnu nomierināt vai «saldināt» viņa dzīvi pirms aizmigšanas, vecāki patiesībā stundām ilgi «peldina» bērna zobus cukurā, līdz zobi likumsakarīgi tiek sabojāti.

Caurumi rodas no netīrības

Caurumus zobos «izēd» skābes, kuras, savukārt, rada zobu aplikumā dzīvojošās baktērijas. Pati par sevi baktēriju klātbūtne mūsu organismā - arī mute dobumā - ir normāla parādība. Civilizēta cilvēka pienākums būtu tikai rūpēties, lai baktērijas neņem virsroku un, piemēram, zobu virsma nekļūtu par labvēlīgu vidi, kur tām vairoties. Vienkāršāk izsakoties - ja no rītiem un vakaros vismaz 3 minūtes kārtīgi tīrīsim zobus, mutē mājojošajām baktērijām nekad nebūs pietiekami daudz laika, lai «aplaimotu» mūs ar cauriem zobiem.

Vannas istabas terors - apsveicami

Kamēr bērns pats vēl nespēj efektīvi tīrīt zobus, birstīte jāņem rokā vecākiem un zobiņi jātīra mammai vai tētim. Grūtāk zobu tīrīšanas kvalitāti kontrolēt tad, kad trīs vai četrus gadus vecs bērns jau pats spēj un grib veikt šo procedūru. Tomēr ar blakus stāvēšanu un draudzīgu atbalstu, palīdzot «izturēt» vajadzīgās tīrīšanas minūtes, šajā vecumā varētu būt pietiekami. Ko iesākt ar dažādos «neatliekamos darbos» iegrimušu septiņgadnieku, kurš allaž izdomās 100 iemeslus, kālab tikai šovakar aiziet gulēt bez zobu tīrīšanas? Ja nekas labāks neienāk prātā - noderīga būs arī nelokāma stingrība. Tomēr jāteic, ka šajā vecumā bērni parasti jau interesējas par savu veselību, un nopietna saruna ar vecākiem, apskatot nepievilcīgās fotogrāfijas ar kariesa saēstiem zobiem, visdrīzāk, nesīs vēlamos rezultātus. Kad sasniegts pusaudža vecums un aug interese par pretējo dzimumu, par labu motivāciju rūpīgai zobu kopšanai var kalpot reklāmās bieži apspēlētais «svaigas elpas» efekts.

Zobārsta apmeklējums

Vizīte pie ārsta nekādā gadījumā nav jāpārvērš par draudu un bubuli, ar kura palīdzību mudināt bērnu rūpēties par zobiem. Vēl vairāk - noteikti jāizvairās apspriest bērna klātbūtnē nepatīkamus piedzīvojumus un izjūtas, zobārsta krēslā sēžot. Iepazīšanās ar zobārstu jāveic, apmeklējot zobu higiēnistu. Šī procedūra būs patīkama, bez manipulācijām, kas varētu izsaukt nepatīkamas emocijas. Higiēnists novērtēs bērna zobu stāvokli un konsultēs arī par turpmāk nepieciešamajām aktivitātēm, ja nepieciešams -ārsta apmeklējumu. Ieteicams pirmo zobārsta vizīti veikt kabinetā, kurš īpaši pielāgots, lai apkalpotu bērnus. Tad jūsu atvase saņems iejūtīgu un savam vecumam atbilstošu «apkalpošanu». Parasti pirmais apmeklējums nozīmē arī garāku ārsta un bērna sarunu par zobiņu kopšanu un veselību. Higiēnists noteikti jāapmeklē divas reizes gadā, arī tad, ja iepriekšējā reizē nav konstatēti bojāti zobi.

Ja zobi jālabo

Var teikt, ka nav nekādu aizbildinājumu, kas attaisnotu bērna nevešanu pie zobārsta un sekojoši - ilgstoši bojātus vai greizi saaugušus zobus. Ja pieaugušajiem zobārsta apmeklējums ir visai dārgs prieks, tad bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Reizēm dzirdēts pavisam aplams viedoklis, ka piena zobus var nelabot, jo tāpat izkritīs. Pirmkārt, piena zobi nekādā gadījumā nav «otršķirīgi zobi», kurus drīkst atstāt novārtā. Stipri bojāti tie, pirmkārt, tieši tāpat kā «īstie» zobi izraisīs traucējošas izjūtas, izskatīsies neglīti un radīs nepatīkamu elpu. Ir arī svarīgi piena zobus pāragri neizraut, jo to atrašanās žoklī ir svarīga, lai sagatavotu vietu nākamajiem zobiem. Ja piena zobiņus nepieciešams labot, šobrīd to var pārvērst arī par patīkamu un aizraujošu nodarbi. Jebkuru manipulāciju ar zobiem iespējams veikt ar atsāpināšanu, zobārstu arsenāla ir dažādu «priecīgu» krāsu plombas, un bērns var izvēlēties sev tīkamāko.

Brīdī, kad lielākā daļa piena zobu nomainās ar «īstajiem», rūpīgi būtu jāseko, kā veidojas zobu rinda. Jāteic, ka visai reti ir tie laimīgie gadījumi, kad daba ir parūpējusies, lai zobi būtu līdzeni, skaisti un visiem pietiktu vietas. Arī tad, ja pašiem šķiet - smaidam nav nekādas vainas, vizīte pie ortodonta būtu vēlama, jo vēlāk problēmas var radīt nepareizi saaugušui sānu zobi. Ar pareizu terapiju - zobu breketēm vai citu, kopā ar zobārstu izvēlētu metodi zobus īsā laikā ir iespējams koriģēt un iegūt tiešām nevainojamu smaidu.

Pusaudža gadi

Šajā vecumā visai izplatīts ir ļoti nepatīkamais zobu traumatisms, bieži vien cieš tieši priekšzobi, un rezultātā tos nākas vai nu pilnībā vai daļēji protezēt. Šī nav patīkama sarunu tēma, tomēr būtu ieteicams ar pusaudzi to pārrunāt. Bieži vien sargājam rokas un kājas no lūzumiem un citām traumām, taču neienāk prātā sargāties no tāda paliekoša defekta kā zoba trauma vai zaudēšana.